Wer’s liest, dem kratzt es die Augen.
Wer’s anrührt, allein in der Nacht,
dem juckt’s wie an Sommerabenden
Heu unterm Kragenrand.

Es schmirgelt die Fingerknöchel
wie weiße Kirschkerne blank.
Denn Sandpapier, das sind ja Steine
Steine gemahlen zu Sand.

Ich schreibe auf Sandpapier
Im Dunkeln glitzert es lind
wie zu Versen zerriebene Träume
wie meines Liebsten Kinn.

Deutsche Übertragung von Nicole Nau

Kas lasīs, tam grauzīs acis,
kas pieskarsies, vēlīns un viens,
tam sūrstēs kā vasaras naktī
aiz apkalkes aizbiris siens.

Tas nobrāzīs pirkstu kauliņus
kā ķiršu kodolus baltus,
jo smilšpapīrs – tie ir akmeņi,
tie ir akmeņi malti.

Es rakstu uz smilšpapīra,
kad tumsa tas vizuļo maigs
kā dzejā saberzti sapni
ka mīļota vīrieša vaigs.